Lielākā daļa makaronus vienkārši ieber ūdenī, taču to iepriekšēja apcepšana pilnībā maina ēdiena garšu. Šis mazais solis neļauj tiem salipt un piešķir patīkamu aromātu.
Makaroni mūsu virtuvēs parasti ir pats vienkāršākais ēdiens, ko pagatavot. Mēs pieraduma pēc uzvārām ūdeni, ieberam sauju radziņu vai spageti un pēc dažām minūtēm ceļam galdā. Tomēr ir kāds sens paņēmiens, ko daudzas saimnieces izmanto gadiem, bet citi par to pat nav dzirdējuši – makaronu apcepšana pannā pirms jebkādas saskares ar ūdeni.
Sākumā tas var šķist dīvaini, jo kāpēc gan tērēt laiku cepšanai, ja tos tāpat vēlāk vārīs? Bet izrādās, ka šis mazais solis pilnībā maina gan ēdiena garšu, gan to, kā makaroni izskatās uz šķīvja. Tas nav nekas sarežģīts, taču rezultāts tiešām atšķiras no ierastā.
Struktūra, kas nepieviļ
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc makaronus der apcept, ir to izturība vārīšanas procesā. Kad sausus makaronus uzber uz karstas pannas, to virsma nedaudz “apraujas”. Izveidojas tāda kā neredzama aizsargkārtiņa, kas neļauj graudaugu cietei pārāk strauji izdalīties ūdenī.
Droši vien katram ir gadījies, ka makaroni katlā salīp vai, nedaudz par ilgu pavārot, pārvēršas mīkstā masā. Apceptiem makaroniem šāda problēma praktiski nepastāv. Pat ja gadīsies tos vārīt minūti ilgāk, tie saglabās savu formu un būs patīkami stingri. Tie nekļūst glumi vai staipīgi. Šis paņēmiens ir īpaši noderīgs tad, ja mājās ir lētāki makaroni, kas parasti vārot mēdz sagādāt vilšanos.
Pavisam cita garšas pasaule
Otrs iemesls ir saistīts ar aromātu un garšas dziļumu. Parasti vārīti makaroni paši par sevi ir diezgan neitrāli. Tos garšīgus padara mērce, siers vai garšvielas. Taču apcepšanas laikā notiek interesants process – makaroni sāk smaržot pēc ceptas maizes vai viegli grauzdētiem riekstiem.
Šī grauzdējuma garša nekur nepazūd arī pēc vārīšanas. Tā paliek graudiņa iekšienē un padara visu maltīti daudz sātīgāku. Interesanti, ka šādi sagatavoti makaroni arī daudz labāk “sadarbojas” ar mērcēm. Tie nevis vienkārši samirkst, bet it kā uzsūc mērces garšu, nezaudējot savu raksturu. Tas ir lielisks veids, kā pārvērst parastas vakariņas par kaut ko interesantāku, neizmantojot dārgas sastāvdaļas.
Kā to izdarīt pareizi
Pats process ir ļoti vienkāršs un neprasa īpašas prasmes. Es parasti ņemu dziļāku pannu un kārtīgi to uzsildu. Makaronus beru tieši no pakas sausā pannā. Nav vajadzības sākumā liet eļļu, jo makaroni ir vienkārši jāapgrauzdē. Ugunij nav jābūt pārāk lielai, lai graudiņi nepiedegtu un nekļūtu melni.
Makaroni ir visu laiku jāmaisa. Tas aizņem aptuveni piecas līdz septiņas minūtes. Tiklīdz pamanāt, ka makaroni kļūst zeltaini vai vietām parādās brūngani plankumi un virtuvē sāk smaržot pēc maizītes, tie ir gatavi. Šajā brīdī var izvēlēties divus ceļus. Var tos pārbērt katlā ar jau verdošu ūdeni, vai arī, ja panna ir pietiekami dziļa, liet karstu ūdeni tieši virsū makaroniem pannā.
Ūdens un vārīšanas laiks
Ja ūdeni lejat tieši pannā, jābūt uzmanīgiem, jo tvaiks būs ļoti karsts un straujš. Ūdeni lej tik daudz, lai tas pilnībā nosegtu makaronus. Tad pievieno sāli un, ja vēlas, nedaudz sviesta vai eļļas. Pannai uzliek vāku un ļauj visam mierīgi gatavoties uz lēnas uguns.
Tā kā makaroni jau ir sakarsuši, tie gatavi būs diezgan ātri. Vislabāk ir ik pa brīdim nogaršot. Šādi gatavotiem makaroniem nav nepieciešams liels ūdens daudzums, ko pēc tam noliet. Ja proporcijas ir uzminētas precīzi, tie uzsūks visu šķidrumu un būs gatavi pasniegšanai. Tas nozīmē arī mazāk netīru trauku un mazāk lieku kustību virtuvē.
Kur šādus makaronus izmantot
Šī metode ir ideāli piemērota sacepumiem. Tā kā apcepti makaroni labi tur formu, tie sacepumā neizjuks pat tad, ja tiek izmantota trekna krējuma vai siera mērce. Tāpat tie ir izcili piemēroti aukstajiem makaronu salātiem. Salātos parasti gribas, lai katrs radziņš vai spirālīte ir skaidri saredzama un nav salipusi ar pārējiem.
Vēl viens veids, kā šo triku izmantot, ir zupas. Daudzi zina to sajūtu, kad nākamajā dienā zupa ir kļuvusi par biezu putru, jo makaroni ir turpinājuši briest. Ja zupā liek iepriekš apceptus makaronus, tie briest daudz lēnāk un saglabā stingrību arī nākamajā dienā. Tas buljonu padara dzidrāku un garšu – bagātīgāku.
Mazi knifiņi labākam rezultātam
Vislabāk šai metodei noder makaroni no cieto kviešu miltiem. Tie jau pašā saknē ir domāti tam, lai labi turētos kopā, bet apcepšana tos padara vienkārši izcilus. Ja gribas eksperimentēt, apcepšanas beigās pannā var iemest sasmalcinātu ķiploka daiviņu vai kādu sauso garšaugu, piemēram, timiānu. Siltumā garšvielas atvērsies un iecepsies tieši makaronu virsmā.
Varbūt sākumā šķiet, ka tas ir lieks solis, bet, kad pierod pie šīs riekstainās garšas, parastie vārītie makaroni sāk šķist nedaudz par pliekanu. Tas ir viens no tiem vienkāršajiem saimnieču trikiem, kas neprasa naudu, bet tikai nedaudz savādāku pieeju parastām lietām.
